Rakstos pirmo reizi Blomes vārds minēts 1428. gadā, bet kā pagasts izveidots 1891. gadā, apvienojoties Blomes un Biksējas pagastiem. Pagasta vēsturiskie pirmsākumi meklējami senās latgaļu valsts Tālavas pastāvēšanas laikā. Vietējie iedzīvotāji stāsta, ka nosaukums esot radies no muižkunga Blūmenhausa uzvārda, kurš bijis plaši pazīstams ar savu bardzību un niknumu. No 1925. līdz 1928. gadam pagasts tika saukts par Nigras pagastu. 1935. gadā tā platība bija 64,5 km2 un dzīvoja 1254 iedzīvotāji. 2010. gadā
pagasta platība bija 75 km2 , dzīvoja 1016 iedzīvotāji. Lielākās apdzīvotās vietas ir Blome, Biksēja, Jeberi, Purēnieši, Kaiberis
un Jāņmuiža. Nigras upes ielejā apskatāma gleznainā Steģu grava ar dolomīta atsegumiem. Par garīgās kustības strāvojumiem stāsta viens no Latvijā vecākajiem brāļu draudzes saiešanas namiem – Riņģu saiešanas nams.

No “Ziemeļvidzemes stāsti” (Aigars Ziemulis)

Kopš 1928. gada Blomes muižas jeb pils īpašnieks ir Blomes pagasta pārvalde. Blomes pagastā pēckara gados bija atpazīstams ar kolhoza „Uzvara” nosaukumu, bet pēc 1955. gada kā Blomes ciems.

Blomes pagasta iedzīvotājus, līdzīgi kā visu Latvijas tautu, skāra padomju laika represijas. Represiju upuru vārdus var izlasīt arī interneta vietnē nekropole.lv >> ŠEIT Lasi un papildini vēstures faktus!

Blome interneta vietnē Zudusī Latvija

Blomes pagasta valdes agrākais nams 20. gadsimta 30. gados
No 1819. līdz 1917. gadam Blomes pagasta valdes agrākie nosaukumi Blomes (Blumenskoe, Blumenhof) pagasta valde (Valkas apriņķis, Vidzemes guberņa). 1936. gada 20. septembrī Blomes pagasta iedzīvotāji varēja pulcēties, lai piedalītos jaunā pagasta nama iesvētīšanā. Svētku vietā ieradās iekšlietu ministrijas pašvaldības departamenta vicedirektors G. Caucis un Valkas apriņķa lauku pašvaldību vecākais A. Gailītis. Garīgo aktu ievadīja profesors V. Maldonis. Iekšlietu ministrijas pašvaldības departamenta vicedirektors G. Caucis, atklājot jauno pagasta namu, nesa sveicienus no valsts prezidenta K. Ulmaņa un iekšlietu ministra V. Gulbja.