Blomes pagastā darbojas pagasta pārvalde, veikali, kultūras nams, pasta nodaļa, feldšeru punkts, Blomes pamatskola, Blomes pamatskolas pirmsskolas izglītības iestāde, kā arī bibliotēka ar interneta pieejamību. Pagastā ir aktīva kultūras dzīve, jo izveidoti vairāki deju kolektīvi, darbojas tautas teātris un biedrība „Kultūrizglītība un sports”.
Vietējas nozīmes vēstures piemineklis ir Krēsliņu senkapi jeb Zelta kalniņš, Riņģu Brāļu draudzes saiešanas nams (2000.g. piešķirts Eiropas kultūras mantojuma karogs par sakoptu lauku ainavu.)
Kultūrvēsturiski nozīmīgie pieminekļi Ķikuļu Jēkaba piemiņas akmenis, granītā kaltais dekors „Vārpa”, Blomes muižas pils, Blomes „Siļķītes” skola. Apskates vērts ir Riņģu dižozola atliekas, Pasaku ozols, kas ir pagasta simbols, Jeberlejas brīvdabas estrāde, kā arī Ivetas Rones keramikas izstrādājumu darbnīca „Zīlītes” un lauku māja „Donas” (ekskursijas, maizes cepšana un degustācija).
Riņģu Brāļu draudzes saiešanas nams
Blomes pagasta Riņģu saiešanas nams ir 19.gadsimta latviešu garīgās dzīves liecinieks. Latvijas garīgās dzīves ģeogrāfiskā zīmējumā šī ir unikāla vieta, jo Brāļu draudze šeit ir darbojusies kopš Lielās atmodas 1739.gadā līdz pat mūsu dienām (izņēmums bija padomju okupācijas periods). No Blomes hernhūtiešiem nācis pirmais zināmais latviešu dzejnieks Ķikuļu Jēkabs. Ķikuļu mājas atrodas netālu no Riņģiem.
Riņģu saiešanas nama darbība ir atsākta 2000.gadā.
Jeberlejas estrāde
Ir dzirdēts, ka atjaunotā Blomes estrāde Jeberlejā ir viena no pašām akustiskākajām Vidzemē. Iespējams, arī tādēļ vēl pērnajā vasarā Blome, kā teikts laikrakstā „Ziemeļlatvija”, pārtapa par smagās mūzikas mīļotāju galvaspilsētu un uzstājās ievērojamas un dārgas grupas. Nejaušie garāmbraucēji šajās jūlija dienās ik pa laikam satika melni ģērbtus, ar neiztrūkstošajām ķēdēm apvītus fanus, kas it ņipri soļoja no Smiltenes uz Blomi. Vieta tiešām pateicīga – Jeberlejā līdzās estrādei ir laukums teltīm, peldēt gribētājiem – neliels ezeriņs (vai paliels dīķis – kā kuram labāk patīk dēvēt), volejbola laukums un, kas nav mazsvarīgi, smaržīgs un tīrs meža gaiss. Kādreiz vasarās te pulcējās arī jaunie teātra draugi no visas Latvijas, apgūstot skatuves gudrības ikgadējā nometnē „Circeņi”. Pašiem blomēniešiem paticis Jeberlejā kopīgi svinēt Jāņus.
resurss – atputasbazes.lv
Brandavu priede
Foto: Julita Kluša (dziedatava.lv) 2015. Priede ir ievērojama ar savu lielo vēja slotu
galotnē. Vēja slotas, sauktas arī par raganu slotām, ir blīvi sazarojumi koku vainagos.
Šī dīvainā parādība lielākoties novērojama bērzos, bet visizteiksmīgāk izpaužas priedēs.
Vēja slotas, kas parasti izveidojas koku galotnēs, ir kā apaļas, blīvas bumbas un var
sasniegt vairākus metrus diametrā. To rašanās zinātniekiem ilgstoši bija strīdus objekts,
pašreiz pētījumi liecina, ka vēja slotas kā blīvi sazarojumi veidojas īpašu sēnīšu, baktēriju,
vīrusu vai mehānisku bojājumu iedarbības rezultātā, bet reizēm tās rada ģenētiskas izmaiņas pumpuros.
No “Ziemeļvidzemes stāsti” (Aigars Ziemulis)
Tautas nams (Blomes muižas ēka)
Zviedz zirgi un danco jumpravas
Muižas kungs, kā stāsta, esot bijis varen jautrs zellis, kam paticis ātri braukt ar zirgiem un mīlēt meičas. Runā, ka vēl tagad ēkā spokojoties. Vai tā ir? Blomes bibliotekāre, laipni pastāstot par Blomi, pati gan neko tādu nav redzējusi vai dzirdējusi, bet kādreizējais ēkas pārvaldnieks Celma kungs esot saklausījis muižas pagrabos tādus kā soļus, tādu kā braukšanu ar zirgiem. Muižas pagrabi tiešām esot dziļi un lieli; var jau būt, ka kāds spoku rumaks kādu reizi arī tagad tur aulekšo. Varbūt, ka tāpat taisnība tiem, kas sakās redzējuši muižas jumpravas naktī nākam šurp un dancojam… Lai nu kā ar zirgiem un dejošanu, bet vēsums un senu dienu noskaņojums, kas izjūtams, jau atverot durvis, ir pavisam īsti. Spriežot pēc tā, cik novembra viducī vēl brīnum labi izskatās asteres pie kultūras nama ieejas otrajā stāvā, te ienācējs tiešām var ilgstoši saglabāties svaigs.
resurss – atputasbazes.lv
Zvaigžņu dīķis
Lielskungs Blūmenhauss, braukādams pa svešām zemēm, saklausījies runas, ka,
“dedzinot” (brūvējot) spirtu, varot pelnīt daudz naudas. Lielskungs licis klaušiniekiem uzcelt lielu akmens celtni ar arkveida pagrabiem abās pusēs. Šai celtnei dots vārds “Brandhauss” (tagad “Brenkūzis”). “Brenkūža” telpās tikuši ievietoti lieli kubuli, kuros raudzētas spirta izejvielas. Tvaicējot spirtu, dzesēšanai vajadzējis daudz auksta ūdens. Sākotnēji ūdens pievadīts no Dzirnavu ezera, bet tas bijis silts, jo ūdeni pieveduši ar mucām. Tad lielskungs noskatījis vietu un licis izrakt dīķi. Klaušu ļaudis to rakuši
visu vasaru. Darbs bijis smags, jo visu izrakto zemi vajadzējis no dīķa iznest, izveidojot vaļņus uz “Brenkūža” un tagadējās ielas pusi. Valnī uz “Brenkūža” pusi ieraktas vairākas kapara caurules, pa tām uz spirta “dedzinātavu” no izraktā dīķa plūdis auksts ūdens.
Dīķis izrakts ļoti dziļš. No padziļinājuma dīķa vidū pat skaidrā dienā, skatoties uz debesīm, varējis saskatīt zvaigznes, tāpēc dīķis iesaukts par “Zvaigžņu dīķi”.
No “Ziemeļvidzemes stāsti” (Aigars Ziemulis)
Krēsliņu pagrabs
Blomes pagasta bijušo Krēsliņu māju pagalmā kā vienīgās liecinieces par šo māju pastāvēšanu saglabājušās īpatnēja virszemes pagraba sienas. Tās izbūvētas no laukakmeņiem un pēc tam apbērtas ar smiltīm. Pagrabs iekšpusē 8×4 m liels, tam bijušas 2 durvis. Parasti tāda veida pagrabus nebūvēja, pagrabi tika izbūvēti, ierokot zemē, padziļinājumos, bet šādus pagrabus būvēja vietās, kurās bija augsts gruntsūdens līmenis. Māja nolīdzināta padomju meliorācijas laikā.
No “Ziemeļvidzemes stāsti” (Aigars Ziemulis)
Blomes pagasts: Dabas un arhitektūras pieminekļi
arheoloģijas pieminekļi: vietējās nozīmes Krēsliņu senkapi (Zelta kalniņš);
dižkoki: parastā priede 150 m no Garoziņu autobusa pieturas, parastais ozols pie Kreiļu mājas un ozols pie Rinģu mājas,
Zviedrijas kadiķis 250 m no Kreiļu mājas.
Foto:Armands Pundurs (dziedatava.lv) 2001.
Kreiļu kadiķis kritis, senā dižkoka zīme vēl saglabājusies, 2015
Foto: Māris Zeltiņš (dziedinātava.lv)
Paliekas no Blomes ūdensdzirnavām
Foto: Julita Kluša (dziedatava.lv) 2015.
Blomes Dzirnavu ezers ar tiltu uz saliņu.
Foto: Julita Kluša (dziedatava.lv) 2015.
Jaunsmiltenes pusmuiža (Blomes pagasts).
Foto: Julita Kluša (dziedatava.lv) 2015.
Blomes Pasaku ozols
Foto: Julita Kluša (dziedatava.lv) 2015.
Blomes ozoli
Vecais Riņģu ozols savu lapotni zaudējis – vairs redzama vien stumbra daļa, kas saudzīgi apklāta ar jumtiņu. Pirms pāris gadiem žurnālā „Vides Vēstis” teikts, ka vēl nesen Riņģu ozols bijis viens no desmit Latvijā dižākajiem, bet tagad tas uzskatāms par bojā gājušu. „Riņģu” mājas, pavisam netālu no ozola, vairāk kā gadsimtu senā vēsturē bijušas hernhūtiešu kustības – Brāļu draudžu saietu nams. Šajā reizē, esot „Ŗiņģos”, saimnieki netika manīti, taču ir lasītas ziņas, ka saietu nams atkal pulcē savas kustības piekritējus. Pasaku ozols droši kuplo ceļa malā. Savulaik, būvējot jauno ceļu uz Cēsīm, kolhoza „Uzvara” priekšsēdētājs neļāvis ozolu iznīcināt. Atstāja. Un atklājās, ka ozola pieci zari varētu simbolizēt piecu mazo kolhozu apvienošanos lielajā „Uzvarā”. Labā ideja pārņemta arī pēc kolhozu laikiem un nu Pasaku ozols kļuvis par Blomes simbolu.
resurss – atputasbazes.lv